Neatkarīgi no tā vai jūs stāstāt stāstus mārketinga nolūkos kā mākslas formu, lai ieinteresētu vai informētu cilvēkus par kaut ko, jūsu stāsts sasniegs savu mērķi tikai tad, ja klausītājs būs aizrauts ar to. Ja jūs šaubāties par šo vārdu patiesumu, padomājiet, piemēram, par reklāmām, ko redzat televīzijā vai dzirdat radio. Ir tikai dažas atmiņā paliekošas, vai ne? Kāpēc tās paliek atmiņā? Jūs varbūt nekad par to neesat domājuši, bet iemesls tam ir tas, ka tās atbilst noteiktām “stāstīšanas” prasībām, piemēram: stāsta mērķis un perspektīva, no kuras tas tiek stāstīts: ir elements vai elementi, kas piesaista klausītāja vai skatītāja uzmanību (to var saukt par „galveno jautājumu”); atpazīstams emocionāls saturs; balss, kas personalizē stāstu un palīdz saprast stāsta (vizuālo vai dzirdamo) saturu; stāsta stāstīšanas ritms, kas palīdz noturēt uzmanību; pareizais informācijas daudzums (ne pārāk daudz, ne pārāk maz); attēlu un/vai skaņu izmantošana, kas izdaiļo un papildina stāsta sižetu; stāsta garums (digitālie stāsti ilgst līdz 4 minūtēm, bieži vien mazāk nekā 4 minūtes).
Šajā modulī mēs soli pa solim aplūkosim elementus, kam jāpievērš uzmanība, ja vēlaties izcelt nemateriālo kultūras mantojumu, izmantojot digitāli stāstītu un izplatītu stāstu. Šim nolūkam mēs izmantojam šādus jautājumus: Kāda ir tēma? Ko jūs vēlaties par to pastāstīt? Kas stāsta? Kā jūs stāstīsiet un dalīsieties ar savu stāstu?