1. Alūksnes Bānīša stacija: Mantojuma saglabāšana un stāstniecība ar multimediju palīdzību

1. sadala. Ievads

1.1. Vispārīga informācija

Iniciatīvas nosaukums: Alūksnes Bānīša stacijas multimediāla ekspozīcija
Atrašanās vieta: Alūksnes novada pašvaldība, Vidzeme, Latvija
Rīkotāja nosaukums: Alūksnes Tūrisma informācijas centrs
Uzņēmuma veids: Tūrisma birojs
Īpašumtiesības: Publiskā

Kontaktinformācija un saziņas informācija:

Alūksnes novada pašvaldības izstrādātais Alūksnes Bānīša stacijas projekts Latvijā ir atjaunots vecais bagāžas šķūnis, kurā tagad iekārtota multimediāla ekspozīcija. Šī ekspozīcija atspoguļo vietējo iedzīvotāju stāstus, kas saistīti ar šaursliežu vilcienu “Banītis” un tā dzelzceļa līniju Alūksne-Gulbene. Banītis ir vienīgā pilnībā funkcionējošā šaursliežu dzelzceļa līnija Baltijas valstīs, kas darbojas kā sabiedriskais transports, padarot to par nozīmīgu vietējās kopienas identitātes sastāvdaļu.

Atjaunotajā stacijas šķūnī, kur atrodas multimediju ekspozīcija. Avots: Alūksnes pašvaldības Tūrisma informācijas centrs.

Ekspozīcija, kas tika atklāta 2018. gadā, piedāvā vietējo iedzīvotāju atmiņas par katru dzelzceļa līnijas staciju. Apmeklētāji var izbaudīt virtuālu braucienu vilcienā, sēžot pie imitēta vilciena loga, kur viņi redz garām braucošo ainavu un dzird vietējo iedzīvotāju stāstītos stāstus, kas saistīti ar katru staciju.

Ekspozīcijas galvenā tēma ir Bānītis kā draugs, palīgs un iedvesmotājs. Stāsti ir sezonāli – desmit stāsti ir ierakstīti un filmēti vasarā un desmit ziemā. Alūksnes Bānīša stacija turpina saņemt jaunus stāstus no vietējās kopienas, kuri tiek ierakstīti un publicēti tās Facebook lapā. Šī nepārtrauktā stāstu iegūšana nodrošina ar Bānīti saistītā kultūras mantojuma saglabāšanu un izplatīšanu.

Ekspozīcijas interjers Alūksnes Bānītis stacijā. Avots: Alūksnes pašvaldības Tūrisma informācijas centrs.

1.2. Informācija par iniciatīvu

1.3. Apmācība

2. sadala. Iesaistītās NKM apraksts

NKM tips:

Sociālo praksi, rituālus un svētku svinēšanu

NKM atzinums:

Kopienas iesaiste NKM identificēšanā un pārvaldībā:

Alūksnes Bānīša stacijas projekts ir veiksmīgi apkopojis un saglabājis nenovērtējamu nemateriālo kultūras mantojumu, kas dziļi sakņojas kolektīvajā pieredzē par Alūksnes-Gulbenes dzelzceļa līniju un tās darbību. Šie stāsti, kas apkopotii no bijušajiem stacijas priekšniekiem, dzelzceļa darbiniekiem un pasažieriem, sniedz unikālu ieskatu par dzīvi gar Bānīša līniju, atklājot sociālo, ekonomiskiem un kultūras procesiem, kas ir veidojušii vietējo sabiedrību.

Alūksnes-Gulbenes dzelzceļa līnija ir iekļauta valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, un šis statuss iegūts, pateicoties to cilvēku centībai un entuziasmam, kuri nenogurstoši strādāja, lai to saglabātu. Mūsdienās Bānītis ne tikai kalpo kā sabiedriskais transports vietējiem iedzīvotājiem, bet ir kļuvis arī par iecienītu tūristu apskates objektu. Tomēr dzelzceļa turpmākā pastāvēšana lielā mērā ir atkarīga no prasmīgiem mehāniķiem, mašīnistiem un citiem speciālistiem, kuru zināšanas pamazām samazinās.

Projekta mērķis ir veicināt informētību un piesaistīt jauno paaudzi, lai uzturētu dzelzceļa darbību. Alūksnes Bānīša stacija ar saviem digitalizētajiem stāstiem ne tikai saglabā šo mantojumu, bet arī pilda dzelzceļa mārketinga funkciju. Stacija ir ļoti aktīva sociālajos plašsaziņas līdzekļos, jo īpaši Facebook, kur tā publicē šos stāstus. “Mēs redzam, ka arvien vairāk vietējo iedzīvotāju sāk sekot mūsu Facebook profilam un sāk komentēt,” saka Alūksnes Bānīša stacijas vadītāja Dace Bumbiere-Augule.

“Sākotnēji no vietējās kopienas ir bijusi divējāda reakcija par valsts naudas ieguldīšanu tādā lietā kā vecās stacijas šķūņa rekonstrukcija, nevis slimnīcā vai sociālajā aprūpē, bet tajā pašā laikā tieši šaursliežu dzelzceļa vilciens “Bānītis” vienmēr ir bijis ļoti svarīga un spēcīga viņu identitātes daļa.”

Lai turpinātu popularizēt dzelzceļu un tā mantojumu, Alūksnes Bānīša stacija ir sagatavojusi pieteikumus dažādiem konkursiem, kas ir devuši nozīmīgu atzinību. Ekspozīcija ir ieguvusi vairākas arhitektūras un dizaina balvas, kā arī Eiropas kultūras tūrisma tīkla (ECTN) balvu “Ilgtspējīga kultūras tūrisma galamērķis 2020”. Turklāt Alūksnes bānīša stacija tika nominēta EMYA2022 (Eiropas Gada muzejs 2022) balvai starp 60 labākajiem Eiropas muzejiem.

“Kad sāka pienākt pirmās balvas un līdz ar tām arī tūristi, tad arī projekta skeptiķi atzina Alūksnes bānīša stacijas sociālekonomisko nozīmi,” komentē Dace Bumbiere-Augule.

Alūksnes Bānīša stacijas komanda saņem EMYA2022 balvu. © Alūksnes pašvaldības tūrisma informācijas centrs.

Atzīmējot ekspozīcijas piecu gadu jubileju, Alūksnes Tūrisma informācijas centrs izdeva žurnālu “Alūksnes Bānīša stacijas stāsti”, kura mērķis ir saglabāt un popularizēt kopienas atmiņas, kas saistītas ar Alūksnes-Gulbenes dzelzceļu, un veicināt ekspozīcijas apmeklējumu.

Kopumā Alūksnes Bānīša stacijas projekts efektīvi saglabā, popularizē un atdzīvina nemateriālo kultūras mantojumu, kas saistīts ar Bānīša dzelzceļu, nodrošinot tā nepārtrauktību nākamajām paaudzēm, vienlaikus veicinot kultūras tūrismu reģionā.

3. sadala. Stāstījuma izveide un pielāgošana
digitālās saziņas formātam

Satura veidošanas process

Kā tas tiek nodots digitālā
formātā?

Alūksnes Bānīša stacijā ar multimediālu stāstījumu tiek atdzīvināts stāsts par Bānīti, parādot to kā draugu, palīgu un iedvesmotāju. Šī pieeja apvieno redzi, skaņu un emocijas, uzsverot, ka ceļojuma būtība ir ne tikai galamērķa sasniegšana, bet arī pa ceļam radušās atmiņas un atklāsmes.

Alūksnes Bānīša stacijas radošajai komandai bija skaidra vīzija par ekspozīciju. Viņu mērķis bija apvienot video ainavas ar vietējo iedzīvotāju atmiņām par Bānīša šaursliežu dzelzceļu, sasaistot to ar dažādiem vēsturiskiem notikumiem un parādot dzelzceļa līnijas tehniskos aspektus un darbību.

Stāsti tika apkopoti ikdienas sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem, kas saistīti ar dzelzceļa līniju Alūksne-Gulbene. Labākie stāstnieki tika aicināti dalīties savos stāstos kameras priekšā. Filmēšanu veica dokumentālo filmu veidošanā pieredzējis producentu uzņēmums “Jura Podnieka studija”.

Dzelzceļa līnijas Alūksne-Gulbene staciju karte. Avots: Alūksnes pašvaldības Tūrisma informācijas centrs.

Filmēšanas process norisinājās divos posmos: tika iemūžinātas garāmbraucošās ainavas un ainas, kurās cilvēki iekāpj vilcienā un izkāpj no tā, un pēc tam tika ierakstīti personiskie stāsti. Vēlāk šie elementi tika apvienoti.

Īpašs izaicinājums bija filmēšana ziemā, kad COVID-19 pandēmijas laikā bija -20 °C, kas ierobežoja cilvēku skaitu, kuri varēja pulcēties. Dažos video stāstos ir redzami cilvēki maskās, tā dokumentējot arī neseno COVID-19 vēsturi.

Filmēšanas process ziemā un Kovid-19 laikā. Avots: Alūksnes pašvaldības Tūrisma informācijas centrs.

Šī inovatīvā pieeja efektīvi saglabā un izplata Bānīša dzelzceļa kultūras mantojumu, padarot to pieejamu plašākai auditorijai.

3.1. Vietējie iedzīvotāji

Alūksnes novada pašvaldībai piederošās Alūksnes stacijas vecās, tukšās bagāžas noliktavas atjaunošanas iniciatīvas mērķis bija pārvērst to par tūrisma objektu, kas stāsta par vilcienu “Bānītis”. Šīs iniciatīvas centrā bija sadarbība ar vietējo kopienu, kuras stāsti un atmiņas ir ekspozīcijas pamatā.

Iedzīvotāji tika aktīvi iesaistīti satura veidošanā, piedaloties sanāksmēs, intervijās un kopienas pasākumos. Alūksnē, provincē, kur cilvēki viens otru labi pazīst, visefektīvākā metode vietējo iedzīvotāju iesaistīšanai bija “no mutes mutē” un personiskās attiecības.

Sākotnējo dalībnieku vidū bija tie, kas strādāja uz dzelzceļa līnijas un vilciena, staciju tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji un cilvēki, kas izmantoja vilcienu, piemēram, skolēni, kas brauca uz skolu.

Kad ekspozīcijā un Alūksnes bānīša stacijā tika publicētas pirmās atmiņas, sāka pienākt vēl vairāk stāstu. Šī pieaugošā stāstu kolekcija vēl vairāk bagātināja projektu. “Izjūtot un mentāli izdomājot ekspozīcijas dizainu, domājām par lokālpatriotismu, par vietas spēku un stāstiem, par cilvēkiem, kuriem Bānītis bija, ir un būs daļa no viņu ikdienas,” komentē Inguna Elere no uzņēmuma “H2E Design”, kas arī bija ekspozīcijas radošās komandas sastāvā.

Šī kopienas virzītā pieeja nodrošināja, ka ekspozīcija autentiski atspoguļoja Alūksnes-Gulbenes dzelzceļa līnijas kultūras mantojumu un kolektīvo atmiņu.

4. sadala. Auditorija un metodoloģija

Mērķauditorija: tūristi/apmeklētāji

Sasniedzamība:

Dalīšanās ar stāstiem mērķis

Saglabāt tradīcijas

Created with Fabric.js 5.2.4

Veicināt tūrismu

Biežums: Pastāvīga darbība

Alūksnes Bānīša stacijas stāstu izplatīšanā tiek izmantotas dažādas stratēģijas, lai sasniegtu plašu auditoriju un nodrošinātu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un novērtēšanu. Galvenā saziņas platforma ir Facebook, kur regulāri tiek publicēti jauni vietējās kopienas stāsti. Turklāt, lai piesaistītu jauniešu auditoriju, tiek izmantots arī Instagram, kurā darbojas īpašs tēls – lapsa, kas ekspozīcijā stāstus stāsta bērniem.

Turklāt Alūksnes Bānīša stacija sadarbojas ar vietējo mākslas skolu un citām izglītības iestādēm, lai popularizētu Bānīša stāstu ar radošo darbnīcu palīdzību. Šīs darbnīcas iesaista skolēnus un veicina dziļāku saikni ar kultūras mantojumu, nodrošinot tā nodošanu nākamajām paaudzēm.

Izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un izglītības partnerības, Alūksnes Bānīša stacija efektīvi izplata savu bagāto mantojumu, iesaistot dažādas auditorijas un veicina spēcīgu kopienas identitātes izjūtu.

Tiek organizēti īpaši publiski pasākumi, lai iepazīstinātu sabiedrību ar Bānīša stāstiem. Šie pasākumi kalpo kā platforma dialogam, pārdomām un stāstu stāstīšanai, ļaujot dalībniekiem veidot saikni ar dzelzceļu kā daļu no sava mantojuma un identitātes.

Ekspozīcija piesaista tūristus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Neatkarīgi no tā, vai tie ir dzelzceļa entuziasti, vēstures cienītāji vai zinātkāri ceļotāj. Apmeklētājus piesaista unikāla un autentiska pieredze, kas saistīta ar dzelzceļa darbību un vietējo dzīvi tā maršrutā.

Alūksnes Bānīša stacija sadarbojas ar vietējo mākslas skolu. Avots: Alūksnes pašvaldības Tūrisma informācijas centrs.

“Par dzelzceļu vienmēr ir interese visā pasaulē. Tiem piemīt romantisma un sentimenta aura. Tikpat svarīgi ir stāsti par cilvēkiem, kas strādā uz dzelzceļa. Uz Alūksnes-Gulbenes šaursliežu dzelzceļa līniju varam skatīties kā uz pasaules dzelzceļu,” komentē Dace Bumbiere Augule.

5. sadala. Inovatīvie aspekti

Iniciatīva digitalizēt un demonstrēt vietējos stāstus Alūksnes Bānīša stacijā ir inovatīva pieeja mantojuma saglabāšanai un izplatīšanai. Izmantojot multimediju tehnoloģijas, apmeklētāji tiek ierauti saistošā stāstījumā, kas spilgti atdzīvina Bānīša dzelzceļa līniju.

Ekspozīcija atsauc atmiņā pieredzi, ko gūst pasažieris vilcienā Alūksnes-Gulbenes bānītis. Caur imitētajiem vagonu logiem apmeklētāji redz garāmbraucošo ainavu un klausās atmiņās par Bānīti desmit maršruta stacijās. Lai panāktu šo efektu, bija nepieciešams daudznozaru komandas darbs. Radošo koncepciju izstrādāja profesionāla dizaina kompānija “H2E Design”.

Alūksnes Bānīša stacija izmanto saziņu tiešsaistē, izglītojošas programmas, kopienas pasākumus un partnerattiecības ar kultūras un tūrisma organizācijām. Padarot stāstus pieejamus dažāda vecuma un izcelsmes cilvēkiem, iniciatīva veicina lielāku izpratni par kultūras mantojumu, tā novērtēšanu un līdzdarbošanos. Plānojot ekspozīciju, galvenais apsvērums bija ilgtspējība gan izmantojot pārdomātu dizainu, gan materiālus. Sustainability was a key consideration in planning the exposition, with efforts made to ensure long-term viability through thoughtful design, materials, and implementation.

“Ir svarīgi, lai ekspozīciju varētu papildināt ar jaunu saturu, kas piesaistītu atkārtotus apmeklējumus. Alūksnes Bānīša stacijas komanda to ir panākusi, papildinot ekspozīciju ar jauniem digitalizētiem vietējiem stāstiem. Tagad ekspozīcijā ir vasaras stāsti un ziemas stāsti, un nākotnē ir iespējams pievienot vēl vairāk satura,” komentē Ingūna Elere.

6. sadala. Ietekme

Ietekme uz tūrismu:

Ietekme uz vietējo ilgtspējīgu attīstību:

Created with Fabric.js 5.2.4

SDG9. Industrija, inovācijas un infrastruktūra

Created with Fabric.js 5.2.4

SDG11. Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas

Ekspozīcijas atklāšana Alūksnes Bānīša stacijā bija daļa no lielāka projekta, kura mērķis bija būtiski uzlabot apkārtējo infrastruktūru. Tas ietvēra ceļu, ietvju un stāvlaukumu sakārtošanu, kā arī velosipēdu novietņu izveidi. Šie uzlabojumi veicināja visa stacijas kvartāla attīstību, īpaši labvēlīgi ietekmējot viesmīlības nozari.

Stacijā tika atvērta kafejnīca “Tvaiks un Ogle”, bet vecajā dzelzceļa viesnīcas ēkā, tika izveidota viesnīca “Bahnhofs Hotel”. Jaunatvērtā Biznesa stacija ir piesaistījusi dažādus uzņēmumus, tostarp keramikas darbnīcu, zivju ražotāju, poligrāfijas studiju un alus darītavu, kas organizē pasākumus. 1939. gadā celtā vecā klēts ēku kāds privātīpašnieks ir pārveidojis par dzinēju ekspozīciju. Stacijas kvartāla iedzīvotāji ir kļuvuši par Bānīša vilciena un dzelzceļa vēstnešiem, iekļaujot to savos stāstos, mārketinga aktivitātēs un rotājumos.

Jaunie uzņēmumi sniedz iespēju vietējiem iedzīvotājiem pulcēties un kvalitatīvi pavadīt laiku. Ārpus Alūksnes Bānīša stacijas atrodas velosipēdu remontpunkts, un Bānīša maršruts ir daļa no garās distances velomaršruta “Zaļais dzelzceļš”. Apmeklētāji var braukt ar vilcienu un izkāpt stacijās, lai turpinātu braucienu ar velosipēdu.

“Pirms vairākiem gadiem kvartāls ap Alūksnes staciju bija ļoti depresīvs un pamests – visnepatīkamākā pilsētas daļa. Taču, pateicoties drosmīgiem sapņiem, pārdomātiem projektiem un pašvaldības apņēmībai, tas ir kļuvis par mūsu pilsētas lepnumu,” saka Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Ivete Velkere. “Vietējie uzņēmēji ir noticējuši kvartāla attīstībai, un tagad mēs strādājam kopā. Tas ir kā sniega bumbas efekts – viena iniciatīva piesaista nākamo. Impulss visai šai attīstībai bija Alūksnes bānīša stacijas atklāšana ar vietējās kopienas stāstiem”.

Pirmajā, 2018. gadā Alūksnes Bānīša stacija piesaistīja 2312 apmeklētājus. Apmeklētāju skaits sasniedza maksimumu 2020. gadā – 9896, un pēdējos divos gados tas ir nostabilizējies aptuveni 7000 apmeklētāju gadā. 2023. gadā 6,13 % apmeklētāju bija ārvalstu tūristi, no kuriem lielāko grupu veidoja kaimiņvalsts Igaunijas pārstāvjii, kā arī apmeklētāji no dažādām citām valstīm.

“Pirmajos atklāšanas gados ekspozīcija bija galvenais apmeklētāju piesaistes magnēts Alūksnei. Aptuveni 50 % apmeklētāju ieradās tieši uz ekspozīciju,” stāsta Dace Bumbiere-Augule

Skip to content