Āraišu Ezerpils arheoloģiskajā parkā apskatāms unikāls arheoloģiskais objekts – vikingu laikmeta 9.-10. gadsimta ezerpils apmetne, ko apdzīvoja senie latgaļi. Šie mājokļi ir savdabīga arheoloģisko pieminekļu kategorija Latvijā, kas izceļas ar to atrašanās vietu ezerā, teicamiem saglabāšanās apstākļiem un ciešo saistību ar folkloru.
Viena teika par Araisi ezeru stāsta par meiteni, kas ielejā ganījusi lopus, kad viņa ieraudzījusi tuvojamies tumšus mākoņus. Viņa mēģinājusi aizdzīt lopus prom, bet divi āži turpinājuši cīnīties. Meitene kliegusi “Ārā āži, Ārā, āži!”, ezers esot nodomājis, ka sauc tā vārdu – “Āraisis”. Viņš laidies lejā un applūdinājis ieleju, saudzējot tikai meiteni. Skaidrās dienās zem ūdens redzams mājas stūrī iecirsts cirvis, kas nekad nenogāžas.
Arheologs Jānis Apals pētīja folkloru par ezeriem, kas appludina senās celtnes. Lai pārbaudītu šīs leģendas, viņš iemācījās nirt un veica pirmās zemūdens arheoloģiskās ekspedīcijas Latvijā. Viņš izpētīja vairāk nekā 100 ezerus, 10 no tiem atklājot senās apmetnes, pierādot, ka teikās ir apslēpts patiesības grauds.
Laikā no 1965. līdz 1969. gadam un no 1975. līdz 1979. Gadam Āraišu ezerā veiktajos izrakumos tika atrastas gandrīz 150 koka ēku paliekas un aptuveni 3500 artefaktu un 120 neskartu keramikas trauku. Aptuveni 40 % artefaktu bija izgatavoti no organiskiem materiāliem, piemēram, koka, lūksnes un bērza mizas.
Pateicoties bagātīgajiem arheoloģiskajiem atradumiem, tika veikta ezera apmetnes zinātniskā rekonstrukcija, kā rezultātā tika izveidots Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks, lai ar šo stāstu varētu iepazīstināt plašāku sabiedrību.

Senā teika par Āraišu lidojošo ezeru tiek saglabāta gidu stāstījumos, izglītojošās programmās un jaunā digitālā ekspozīcijā. Teika ir arī daļa no interaktīvās orientēšanās spēles “Āraišu leģenda”, kas caur mobilajiem telefoniem pieejama visiem apmeklētājiem.



