Tēma
Kā minēts pirmā moduļa otrajā nodaļā, pirmais jautājums, kas palīdzēs jums definēt savu tēmu, varētu būt: ko es vai mana kopiena darām, zinām vai svinam, kas ir pelnījis atzīšanu kā mantojums, precīzāk, kā nemateriālais kultūras mantojums?
Jūs, visticamāk, jau esat atbildējuši uz šo jautājumu. Galu galā, tāpēc, ka jūs un/vai jūsu kopienas cilvēki uzskatāt, ka kāds ieradums, recepte, tradicionālais amats vai kāds cits kultūras mantojums ir pelnījis lielāku atzinību. Tad jūs sākāt domāt par digitālo stāstniecību.
Var būt arī tā, ka kāds no ārpuses vēlas sadarboties ar kopienu, lai identificētu tās mantojumu, bieži vien pieņemot, ka tas pastāv. Šādā gadījumā ir iepriekšējs process, kuram ir izstrādātas metodikas un vadlīnijas, kas aprakstītas 1. modulī „Nemateriālā kultūras mantojuma identificēšana un kataloģizēšana lauku apvidū” 4. nodaļā.
Ko stāstīt par šo tēmu
Vienkārši nosakot stāsta tēmu, jums vēl nav naratīva. Ko jūs vēlaties stāstīt par šo tēmu? Lai to noteiktu, jūs varat sev uzdot tādus jautājumus kā: ko šis konkrētais mantojums nozīmē jums personīgi? Kad jūs sapratāt šo nozīmi? Kāpēc jums ir jāstāsta šis stāsts tieši tagad? Ko vēl var pastāstīt par pašu mantojumu (pētījumi!)? Meklējot atbildes, neatkarīgi no tā, vai jūs to darāt individuāli vai kopā ar citiem jūsu kopienas locekļiem, mēs iesakām izveidot prāta karti, ideju grupēšanas karti vai kaut ko līdzīgu uz papīra vai tiešsaistē. Domājiet brīvi un pierakstiet visu, kas, jūsuprāt, varētu būt interesanti izmantot stāstā šajā procesa sākuma posmā. Mēģiniet izslēgt savu iekšējo redaktoru! Vēlāk, kad jūs būsiet sakārtojuši un rediģējuši šīs idejas, tās palīdzēs jums salikt kopā stāstu.
Digitālais stāstīšanas veids uzsver personīgos stāstus un individuālo pieredzi, bieži izmantojot multimediju elementus, piemēram, tekstu, attēlus, audio un video, lai radītu saistošu un interaktīvu piered
Kas stāsta
Agrīna lēmuma pieņemšana par to, kas stāstīs stāstu, palīdzēs jums stāsta veidošanas procesā. Vai stāstu stāstīs viena persona vai vairākas personas no jūsu kopienas? Vai cilvēki runās paši par sevi (pirmā persona), vai stāsts tiks stāstīts trešajā personā, ar stāstītāju ārpus stāsta? Ja tā, vai šis stāstītājs koncentrējas uz vienas konkrētas personas domām un jūtām, vai arī viņš zina visu stāsta personāžu domas un jūtas? Citiem vārdiem sakot, kas būs stāstītājs(-i) un kāda būs stāstītāja perspektīva? Paturiet prātā, ka katra perspektīva rada atšķirīgu intimitātes un distancētības līmeni, ļaujot auditorijai pieredzēt stāstu no stāstītāja tiešās, pirmavota perspektīvas vai no distancētākas, viszinošas perspektīvas.
Lēmumus, kā minēts iepriekš, parasti pieņem kopā ar cilvēkiem jūsu kopienā, ar kuriem jūs dalāties kultūras mantojumā. Moduļa 2 2. nodaļa (“Sadarbības vadība un kopienas iesaistīšana”) ir veltīta kopienas iesaistīšanai šādu lēmumu pieņemšanā.
Ir daži praktiski aspekti, kurus mēs iesakām ņemt vērā, piemēram, nepieciešamais un pieejamais laiks, podkāsts vai video, iekārtu un programmu pieejamība, kā arī prasmes vai zināšanas, lai izmantotu tās podkāsta vai video veidošanai. Ir arī lietderīgi padomāt par stāstītāja(-u) balsi un/vai prezentācijas veidu. Galu galā jūs vēlaties prezentēt mantojuma stāstu vislabākajā iespējamajā veidā un murmināšana, slēpjoties aiz šalles, tam noteikti nepalīdz.