„Organizēšana ir tas, ko jūs darāt, pirms kaut ko darāt,
lai, kad to darāt, viss nebūtu sajaukts.”
(A. A. Milne)
Tagad jūs zināt savu tēmu, ir skaidrs, kas stāstīs stāstu, un jums ir prāta karte, ideju grupēšanas karte vai vienkārši daudz līmlapiņu (post-it zīmīšu) ar piezīmēm, kas palīdzēs jums piešķirt stāstam saturu. Laiks sākt darbu pie sižeta, jūsu stāsta skeleta. Atkarībā no situācijas un/vai no tā, ko esat nolēmis jūs vai kopiena, šis procesa posms būs individuāls vai kolektīvs. Bet, pirms jūs to sākat, mēs vēlamies ar jums dalīties ar dažām pamata teorētiskām zināšanām par „naratīva struktūru”.
Stāsta sižeta veidošana
Katram (labam) stāstam ir vismaz trīs fāzes: sākums (A), vidusdaļa (B) un beigas (C). Katrai fāzei ir sava funkcija stāstā. A posmā tiek izklāstīta situācija un iepazīstināti stāstam nozīmīgi personāži. Varbūt tiek sniegta arī papildus informācija, lai palīdzētu potenciālajam klausītājam sekot līdzi stāstam. Šo posmu sauc par „ekspozīciju”. Pasakā tas var sākties ar vārdiem „Reiz sen senos laikos, tālu prom esošā zemē…”. B posmā tiek atspoguļota problēma, dilemma vai izaicinājums un izskaidrots, kā tas tiek risināts. Stāstā par nemateriālo kultūras mantojumu (NKM) šis varētu būt posms, kurā jūs izskaidrojat, kā jūs saskārāties ar NKM un ko tas jums nozīmē. Tad C posmā jūs aprakstāt stāsta vēstījumu, kas varētu būt prieka izpausme par NKM saiknes veidojošo funkciju kopienā.
Jūs varat eksperimentēt ar šo posmu secību (piemēram, daži detektīvstāsti sākas ar C, tad pāriet uz A, B un atkal uz C). Mēs iesakām strukturēt savu stāstu šajos 3 posmos un apkopot stāsta saturu 3 teikumos, vienu teikumu katram posmam. Ja strādājat ar vairākiem sižetiem, to darāt visiem sižetiem. Šādā gadījumā jums arī jāizlemj, kā tos iekļaut stāstā: kā pilnīgu stāstu stāstā, un, ja to darāt, kādā secībā, vai arī jūs grupējat visu sižetu A fāzē, B fāzē utt. Šī strukturēšana un kopsavilkuma veidošana nav viegls uzdevums, bet tas palīdzēs jums izveidot pareizu stāstu.
„Miesas pievienošana skeleta”
Kad esat apmierināts ar stāsta līniju(-ām), varat sākt pievienot detaļas, miesu, skeletu. Bet, pirms to darāt, mēs vēlētos, lai jūs ņemtu vērā dažas teorētiskas ziņas, kas saistītas ar šo jautājumu.
Ir veikti daudzi pētījumi par to, kas padara stāstu par labu stāstu. Iepriekšējā punktā mēs jau minējām tā uzbūvi trīs, dažreiz nedaudz vairāk, fāzēs, katrai ar skaidru mērķi. Vēl viena laba stāsta pazīme, šķiet, ir tā, ka tas skar trīs tā sauktās jomas: personīgo, emocionālo un universālo jomu. Sāksim ar pēdējo: runājot (vai stāstot) par nemateriālo kultūras mantojumu, par universālo jomu var uzskatīt vispārīgu vai faktisku informāciju par šo nemateriālo kultūras mantojumu. Ja jūsu stāsts sastāvētu tikai no šāda veida informācijas, jūs, visticamāk, nespētu ilgi noturēt klausītāju uzmanību. Vismaz, ja tā ir auditorija, kas sagaida dzirdēt stāstu. Pievienojot kādu personisku informāciju, piemēram, aprakstu par jūsu pirmo saskarsmi ar nemateriālo kultūras mantojumu, jūs neapšaubāmi palīdzēsiet ilgāk noturēt viņu uzmanību. Stāstot arī par sajūtām, ko šī saskarsme izraisīja jūsos- jūs patiešām piesaistīsiet viņu uzmanību! Kāpēc? Tāpēc, ka personiskā informācija pievieno kontekstu, ar ko cilvēki var saistīties, un emocionālā informācija ļauj viņiem just un izjust stāstītāja emocijas. Bez šīs emocionālās sastāvdaļas stāsts zaudē savu izteiksmīgumu
Paturiet prātā šo informāciju un vēlreiz apskatiet savu prāta karti vai tamlīdzīgu dokumentu. Kādas detaļas pieder pie stāsta? Vēl nerakstiet stāstu! Vienkārši pārkārtojiet visu informāciju tā, lai jums kļūtu skaidrs stāsta sižets un saturs.
Stāsta plāna izveide
Pirms izveidojat stāsta plānu, jums jāizlemj par digitāli kopīgotā stāsta formātu: tikai skaņa vai skaņa un attēli? Turpināsim, it kā jūs būtu izvēlējušies otro variantu.
Jums ir stāsta sižets(-i) un esat pievienojis detaļas. Tagad ir laiks tos vēlreiz pārskatīt un sākt saistīt detaļas ar attēliem un skaņu. Piemēram: vai jūsu prātā parādās kāds attēls, kad domājat par savu pirmo saskarsmi ar nemateriālo kultūras mantojumu? Vai šis brīdis jums atgādina kādu mūziku vai skaņu (piemēram, balsis, vides skaņas)? Centieties būt pēc iespējas atvērtāks un veikt piezīmes. Ja strādājat ar afinitātes diagrammu, neatkarīgi no tā, vai tā ir tiešsaistē vai nē, pievienojiet piezīmes ar šīm piezīmēm pareizajā vietā stāstā(-os).
Kad esat pievienojis šo informāciju savam stāstam, dodieties uz tā sākumu, aizveriet acis un mēģiniet iedomāties, kā izskatīsies video, ja pievienosiet attēlus? Dažreiz attēls izsaka vairāk nekā vārdi. Vai jums ir attēli, kas varētu aizstāt vārdus? Kur, jūsuprāt, skaņa papildina stāstu? Ja jūs strādājat ar vairākiem stāstiem, vai palīdzētu ievietot saites galvenajā stāstā, lai novirzītu cilvēkus uz citu stāstu?
Labākais digitālais stāstījums izmanto rūpīgi izvēlētu ainu, personāžu, attēlu un skaņu vai mūzikas kombināciju, lai radītu pilnvērtīgu, emocionālu pieredzi.
Pēc iepriekš minētā izdarīšanas pajautājiet sev, kādi attēli un skaņas jau ir pieejami un kāda jums būs jāizveido vai jāizgatavo. Vai šāds rezultāts ir reāls? Vai jums ir laiks un/vai finanses, lai izveidotu trūkstošos? Ja nē, tad atkāpieties vienu soli atpakaļ un pārdomājiet vēlreiz. Turklāt ņemiet vērā, ka, ja izmantojat attēlus un/vai skaņas, kas nav jūsu pašu, jums ir jārisina autortiesību jautājumi. (Skatīt arī 5. moduli „Digitālo naratīvu tehniskie aspekti”.)
Kad jums ir skaidrs stāsta uzmetums prātā, varat sākt veidot stāsta plānu. Tam varat izmantot dažādus digitālos rīkus, piemēram, canva, storyboardthat vai wonderunit (bez maksas), vai lejupielādēt stāsta plāna veidni, lai strādātu ar papīra versiju.
Stāsta plāna izveide
Ir dažas lietas, kas jāpatur prātā, veidojot stāsta skices (= stāsta veidošana):
- Pastāv vispārējs konsenss, ka digitāli stāstīts stāsts nedrīkst būt garāks par 2 līdz maksimums 4 minūtēm. Auditorija, kas vēlas uzzināt vairāk par konkrētu tēmu, varētu būt gatava veltīt vairāk laika saistošam stāstam, bet sociālo mediju kontekstā vislabākais laiks šķiet 30 sekundes.
- Pārliecinieties, ka attēliem un skaņām, kurus vēlaties izmantot, nav autortiesību ierobežojumu. Ja neizmantojat savus attēlus un skaņas, meklējiet internetā audio, video un attēlus, kas ir publiski pieejami, bez autortiesībām vai ar Creative Commons licenci.
- pārliecinieties, ka, pievienojot attēlus vai skaņas stāstam, jūs nekrāsojat „sarkanas rozes sarkanas” (tas nozīmē, ka stāsts un attēls/skaņa viens otru papildina vai kontrastē, nevis dublē!);
- izmantojot skaņu, pārliecinieties, ka zem runātā teksta nav skaņas ar dziesmu tekstiem. Jebkurā gadījumā esiet uzmanīgi ar dziesmu tekstiem. Tie novērš skatītāju uzmanību;
- uzmanīgi sekojiet stāsta ritmam. Stāsta plāna izveide palīdzēs jums to izdarīt.
Vēl viens aspekts, par ko jāpārdomā, ir tas, kā jūs dalīsieties ar savu stāstu un tas nozīmē noteiktus ierobežojumus. (Skatīt 5. moduli „Digitālo naratīvu tehniskie aspekti”.)
„Stāsta plāns man ir veids, kā iepriekš vizualizēt visu filmu.”
citāts: Martins Skorsēze
Beidzot… Jūs varat sākt veidot stāsta plānu! Jo precīzāk jūs to izdarīsiet, jo lielāku labumu gūsiet, kad faktiski veidosiet savu digitālo stāstu. Organizējot visu savu informāciju (stāstījumu, attēlus, skaņas, mūziku, saites uz papildu informāciju vai saistītām sižeta līnijām, pārejas no vienas ainas uz nākamo utt.) stāstījuma plānā, jūs ne tikai varat saprast, kāda informācija joprojām trūkst vai kam nepieciešama papildu uzmanība, bet arī dodat citiem cilvēkiem iespēju iepazīties ar stāstu un reaģēt uz to (vai tā aspektiem). Tas ir ļoti noderīgi, ja digitālo stāstu veidojat kopā ar vairākiem cilvēkiem, piemēram, cilvēkiem no kopienas, ar kuriem kopīgi izmantojat nemateriālo kultūras mantojumu.