Kopienas iesaistīšana ir galvenais faktors, lai veidotu spēcīgu saikni starp cilvēkiem un viņu mantojumu. Tādas metodes kā līdzdalības kartēšana, darbnīcas un stāstniecība palīdz vietējiem iedzīvotājiem dalīties savās zināšanās un tradīcijās. Ir daudz lielisku piemēru, kad ekomuzeji, cita starpā, ir izmantojuši šīs metodes, lai radītu dzīvas, nepārtraukti mainīgas mantojuma pieredzes.
Šajā nodaļā mēs detalizēti apskatīsim, kā kopienas iesaistīšanās palīdz aizsargāt nemateriālo kultūras mantojumu. Izmantojot veiksmīgus ekomuzeju piemērus, mēs koncentrēsimies uz praktiskiem rīkiem, piemēram, kartēšanu, stāstniecību un darbnīcām, kas dod cilvēkiem iespēju dokumentēt, interpretēt un saglabāt savu mantojumu. Šīs iekļaujošās pieejas veido kopīgu piederības sajūtu, stiprina kopienas saites, un nodrošina, ka mantojums saglabā savu nozīmi arī šodien. Balstoties uz iepriekš minētajiem punktiem, tagad ir pienācis laiks izklāstīt virkni jēdzienu, kas mūs ievadīs nākamajās sadaļās:
- Līdzdalības lēmumu pieņemšanas modeļi:
Iekļaujošas pārvaldības metodes mantojuma projektos, nodrošinot, ka kopienas viedoklis ietekmē rezultātus. - Kopienas kartēšana un mutvārdu vēstures projekti:
Praktiskas metodes vietējās zināšanas, ainavas un tradīcijas dokumentēšanai, izmantojot kolektīvo atmiņu. - Jauniešu, vietējo uzņēmumu un brīvprātīgo iesaistīšana:
Stratēģijas, lai iesaistītu dažādus kopienas locekļus kultūras mantojuma aktivitātēs, sākot no kopīgas radīšanas līdz popularizēšanai
Jauniešu un brīvprātīgo iesaistīšana kultūras mantojuma projektos
Jauniešu un brīvprātīgo iesaistīšana mantojuma projektos ne vienmēr ir viegla, bet tā ir ļoti svarīga, lai sasniegtu plašāku auditoriju un nodrošinātu mantojuma saglabāšanu ilgtermiņā. Jauniešu iesaistīšana mantojuma pārvaldībā prasa radošumu un nepārtrauktas pūles, lai pārvarētu paaudžu plaisu kopienā. Jauniešu un brīvprātīgo iesaistīšana ir galvenais nosacījums, lai šie projekti būtu ilgtspējīgi un veiksmīgi. Ja jaunieši palīdz aizsargāt kultūras tradīcijas, tas palīdz viņiem justies saistītiem ar savu kopienu un lepoties ar vietējo mantojumu. Šeit ir daži ieteikumi, kas var palīdzēt iesaistīt jauniešus kopienas vadītā mantojuma pārvaldībā:
1. Mantojuma darbnīcas
Tās sniedz jauniešiem iespēju aktīvi piedalīties kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Piedaloties praktiskās aktivitātēs, jaunieši iegūst dziļāku izpratni par savu mantojumu un kļūst par tā saglabāšanas aizstāvjiem. Daži ekomuzeji izmanto “kopienas kartes”metodi , lai veicinātu izpratni par vietējo mantojumu.
2. Sadarbība ar skolām:
Sadarbība ar skolām palīdz integrēt plašu mantojuma jēdzienu, kas varētu veicināt izpratnes veicināšanu par vietējo mantojumu, gan materiālo, gan nemateriālo. Skolēni var piedalīties tādos projektos kā mutvārdu vēstures vākšana, vietējo ievērojamo vietu kartēšana vai pētījumu veikšana par kopienas tradīcijām. Šīs partnerības ne tikai izglīto jauniešus, bet arī mudina viņus aktīvi iesaistīties vietējās kultūras saglabāšanā.
3. Digitālās iesaistīšanās kampaņas:
Ar digitālo mediju attīstību pieaug sociālo platformu izmantošana, lai sasniegtu gados jaunāku auditoriju. Digitālais stāstniecības veids, virtuālās ekskursijas un tiešsaistes mantojumaviktirīnas ļauj jauniešiem iesaistīties savā kultūras mantojumā inovatīvā veidā. Šīs kampaņas paplašina mantojuma projektu sasniedzamību un veicina globālu diskusiju par tradīciju saglabāšanas nozīmi.
Iekļaujot šīs stratēģijas, nākamās paaudzes ne tikai tiek informētas par savu mantojumu, bet arī aktīvi iesaistās tā saglabāšanā. Brīvprātīgie, īpaši jaunieši, kļūst par ilgtspējīgas un dinamiskas mantojuma kustības dzinējspēku. Brīvprātīgais darbs šeit ir veids, kā studentiem parādīt dažādas darba perspektīvas.