1. Ilgtspējīga tūrisma definīcija, principi un to piemērošana NKM
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules tūrisma organizācija (UNWTO) ilgtspējīgu tūrismu definē kā „tūrismu, kas pilnībā ņem vērā tā pašreizējo un nākotnes ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, apmierinot apmeklētāju, nozares, vides un uzņēmēju kopienu vajadzības”. Turklāt ilgtspējīgs tūrisms ņem vērā tūrisma attīstības vides, ekonomiskos un sociokulturālos aspektus.
Nemateriālajam kultūras mantojumam ir nozīmīga loma ilgtspējīga tūrisma veidošanā. Ja nevarat atcerēties nemateriālā kultūras mantojuma definīciju, varat atgriezties pie šī kursa 1. moduļa „Nemateriālā kultūras mantojuma identificēšana un katalogizēšana lauku apvidū”. Tūrisms un NKM ir savstarpēji izdevīga attiecība. No vienas puses, NKM ir būtisks tūrisma attīstībā, jo mūsdienu ceļotāji meklē ne tikai arhitektūras pieminekļus un vēsturiskas vietas, viņi vēlas iespaidīgas pieredzes, kas atspoguļo vietējo kopienu dzīvas tradīcijas. No otras puses, ilgtspējīgs tūrisms ir spēcīgs instruments NKM saglabāšanai un popularizēšanai.
Lai gan tūrisms piedāvā daudz priekšrocību, tas var radīt risku nemateriālajam kultūras mantojumam, ja to nepārvalda uzmanīgi. Pārmērīga komercializācija var izraisīt autentiskuma zudumu un kultūras tradīciju izplūšanu. Lai to novērstu, ir būtiska ilgtspējīga pieeja.
Integrējot nemateriālo kultūras mantojumu tūrisma attīstībā, kopienām jābūt galvenajām lēmumu pieņēmējām par to, kā viņu kultūras mantojums tiek pasniegts un prezentēts apmeklētājiem. Tūrisma attīstība jāierobežo līdz tādam līmenim, kāds ir pieņemams vietējiem iedzīvotājiem.
Šo mērķu sasniegšana var būt izaicinoša, bet ne tad, ja tūrisma attīstībā iesaista visus spēlētājus. Tie ir vietējās kopienas, kultūras mantojuma praktiķi, NVO, tūrisma uzņēmumi un vietējās kultūras iestādes. Sadarbojoties, tūrisms var kļūt par kultūras saglabāšanas, ekonomisko iespēju paplašināšanas un vides pārvaldības līdzekli, nodrošinot ilgtermiņa ieguvumus gan apmeklētājiem, gan uzņemošajām kopienām.
2. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana: stratēģijas kultūras tūrisma novērtēšanai, kas pozitīvi ietekmē kopienu
Kultūras tūrisms ir cieši saistīts ar konkrētajā vietā pieejamo unikālo mantojumu, tradīcijām un aktivitātēm. Katra vieta piedāvā atšķirīgus kultūras resursus, kas veido tās tūrisma pievilcību. Mūsdienu kultūras tūristi nav ieinteresēti tikai ekskursijās – viņi meklē nozīmīgas pieredzes, dziļākas zināšanas un izklaidi. Viņus piesaista vietējais mantojums, vēsture, cilvēki, tradīcijas, ēdieni un amatnieku izstrādājumi — elementi, ko vislabāk var nodot, izmantojot saistošu stāstu stāstīšanu.
Kad vietējās kopienas piedalās tūrisma attīstībā, tas veicina nozīmīgu apmaiņu starp apmeklētājiem un iedzīvotājiem. Šāda mijiedarbība veicina kultūras izpratni un rada atvērtu, pašpārliecinātu sabiedrību. Turklāt, kad tūristi novērtē vietējo kultūru, tas paaugstina kopienas pašcieņu un stiprina tās kultūras identitāti.
Kultūras tūrisms arī palielina izpratni par vietējā mantojuma saglabāšanas nozīmi. Tas mudina kopienas aktīvi aizsargāt, praktizēt un popularizēt savu nemateriālo kultūras mantojumu, vienlaikus saglabājot arī materiālo mantojumu. Rezultātā tūrisms var kalpot kā katalizators teritorijas plānošanai un attīstībai. Papildus kultūras bagātināšanai tūrisms var piesaistīt investīcijas, veicināt vietējo uzņēmējdarbību un palielināt nodarbinātības iespējas. Kultūras mantojums ir ne tikai nozīmīgs tūristu piesaistes faktors, bet arī spēlē izšķirošu lomu, padarot vietu pievilcīgu ilgtermiņa investīcijām un attīstībai.
Plānojot tūrisma stratēģijas jāņem vērā digitalizācijas ietekme. Digitalizācija nodrošina plašāku piekļuvi vietējam kultūras mantojumam, ļaujot dažādām sabiedrības grupām ar to iepazīties, pat fiziski neapmeklējot konkrēto vietu. Tajā pašā laikā tā var izraisīt interesi par šīm vietām, veicinot apmeklējumus pat visattālākajās lauku vietās. Sociālo mediju attīstības rezultātā tūrisma pakalpojumu sniedzēji var sasniegt globālu auditoriju efektīvāk nekā jebkad agrāk.