Modulis. 6.

Nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšana ar digitālo platformu palīdzību, lai veicinātu kultūras tūrismu un lauku attīstību

Šajā modulī tiek izpētīts, kā digitālās platformas var veicināt nemateriālo kultūras mantojumu (NKM), lai atbalstītu ilgtspējīgu kultūras tūrismu un lauku attīstību. Tajā tiek izskatīta stāstniecības, inovāciju un digitālo rīku mijiedarbība, lai uzlabotu vietējo tradīciju redzamību un veicinātu ekonomisko elastīgumu. Tēmas ietver ilgtspējīga tūrisma principus, kopienas iesaistīšanos, radošuma un inovāciju stratēģijas, kas parāda kā lauku kopienas var izmantot kultūras resursus, lai radītu līdzdalības un uz nākotni vērstas tūrisma pieredzes. Saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem modulis veicina iekļaujošas, kultūru respektējošas prakses, kas saglabā mantojumu, vienlaicīgi ļaujot attīstīties.

att. 1. Ekskursija ar velosipēdu. Avots: HIGHRES projekta arhīvs

Nodaļas

Ievads

Sākot 6. moduli, kas ir šīs apmācības pēdējais posms, mēs koncentrējāmies uz galveno jautājumu: kā mēs varam izmantot digitālos stāstus par mūsu teritorijas nemateriālo kultūras mantojumu, lai veicinātu mūsu kopienas ilgtspējīgu attīstību? Kādus projektus mēs varam uzsākt šajā virzienā?

Dzīvo tradīciju saglabāšana ar ilgtspējīga tūrisma palīdzību

Vai esat kādreiz domājuši, kā tūrisms var nest labumu, nekaitējot videi vai vietējo kopienu dzīvei? Šajā nodaļā jūs iepazīsieties ar ilgtspējīga tūrisma jēdzienu un tā būtisko saikni ar nemateriālo kultūras mantojumu (NKM). Lai gan tūrisms var nest vērtīgu labumu lauku kopienām, tas var arī radīt ievērojamus draudus vietējām kultūras tradīcijām, ja to neievieš atbildīgi. Jūs redzēsiet kā ilgtspējīgs tūrisms piedāvā līdzsvarotu pieeju — atbalsaot ekonomikas attīstību, vienlaikus respektējot un saglabājot kultūras identitāti. Šīs nodaļas beigās jūs sapratīsiet, kā sekmēt tūrisma attīstību tā, lai godātu un saglabātu nemateriālo kultūras mantojumu, nodrošinot, ka tas paliek dzīva un dinamiska spēka avots nākamajām paaudzēm.

Kultūra darbībā: ilgtspējīgu projektu veidošana nosakot mērķi

Lauku attīstības kontekstā ilgtspējīgi kultūras projekti piedāvā nozīmīgu veidu, kā savienot mantojuma saglabāšanu ar ekonomisko un sociālo atjaunošanos. Vietējo kopienu rīcībā, kas ir bagātas ar nemateriālo kultūras mantojumu, ir vērtīgi resursi, kuri, integrējot tos kultūras tūrismā vai radošajās nozarēs, var veicināt iekļaujošu attīstību. Kultūras projektu plānošana un īstenošana nozīmē tradīciju izmantošanu inovācijām, ienākumu radīšanai un sociālajai kohēzijai. Veiksmīgas kultūras iniciatīvas ir tās, kas iesaista vietējās kopienas visos posmos. Šī iekļaujošā pieeja nodrošina atbildību, piederību un ilgtermiņa ietekmi. Projekti, kas atbilst ANO 2030. gada programmai un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), var palīdzēt lauku apvidiem sasniegt globālos mērķus, vienlaikus risinot vietējās vajadzības. Ilgtspējīgiem kultūras projektiem jāpielāgojas arī mūsdienu tehnoloģijām. Izmantojot digitālo stāstniecību, ilgtspējīgas tūrisma platformas vai e-komerciju, lauku iedzīvotāji var paplašināt savu darbības jomu, saglabāt mantojumu un radīt nozīmīgus, uz nākotni vērstus projektus.

Lauku radošais impulss: inovācijas lauku vidē

Lauku apvidus kļūst par dinamisku inovāciju un radošuma telpu, ko virza kultūras mantojuma un kopienas ekonomikas potenciāls. Radošā ekonomika, kas ietver amatniecību, gastronomiju, vizuālo mākslu, festivālus un citas tradicionālās izpausmes, ir pierādījusi, ka tā ir spēcīgs instruments lauku attīstībai. Inovācijas šajā kontekstā ir dziļi sakņotas kultūras autentiskumā – ar vietējām zināšanām un prasmēm, kas pielāgotas mūsdienu vajadzībām. Radošais tūrisms, digitālā stāstniecība un sadarbība starp kopienām ir tikai daži no pasākumiem, kas atbalsta gan kultūras saglabāšanu, gan ekonomisko elastīgumu. Lauku kopienas, ieviešot jaunas tehnoloģijas un radošus modeļus, paver sev iespējas ilgtspējīgai izaugsmei, vides pārvaldībai un nozīmīgai kultūras apmaiņai. Šajā nodaļā tiek izpētīts, kā kultūras inovācijas lauku vidē var stimulēt iekļaujošu attīstību un radīt unikālas, līdzdalības pieredzes.

Praktiskie piemēri

Šeit ir daži reāli projekta piemēri, kuros šī moduļa koncepcijas un idejas ir īstenotas praksē. Vai esat gatavs iepazīties ar gadījumu izpēti?

Apmeklējiet Empordanet

Spēcīgs kultūras inovācijas piemērs, kas apvieno ilgtspējību, kopienas iesaistīšanos un mantojuma saglabāšanu, ir radošā tūrisma platforma Spānijā www.visitempordanet.com. Šī iniciatīva uzsver, kā tūrismu var veidot ap vietējo kopienu nemateriālo kultūras mantojumu, piemēram, tradicionālajiem amatiem un dziļi iesakņotajām zināšanām par dabu. Tīmekļa vietne darbojas kā digitāls katalogs, kurā tiek prezentēta reģiona unikālā vēsture un sniegti detalizēti apraksti par vietējām pieredzēm, ko piedāvā paši kopienas locekļi. Tajā ir iekļauts gidu vadīto ekskursiju un praktisko darbnīcu kalendārs, kas veicina aktīvu līdzdalību kultūras tradīcijās. Uzsverot stāstīšanu, platforma cildina katras aktivitātes autentiskumu un unikalitāti, vienlaikus mudinot apmeklētājus degustēt, atklāt un iegādāties vietējos produktus. Tas ir spēcīgs stratēģiskās tūrisma plānošanas piemērs, kas ne tikai atbalsta vietējo ekonomiku, bet arī veicina lepnumu un pēctecību kopienā.

Āraiši Leģendas. Interaktīva spēle

Interaktīvo spēļu lietotņu izmantošana digitālajā stāstniecībā piedāvā dinamisku un saistošu veidu kā popularizēt kultūras mantojumu un atbalstīt radošo tūrismu. Šīs lietotnes apvieno stāstīšanu ar spēļu elementiem, piemēram, uzdevumiem, mīklām un orientēšanos vidi, lai iepazīstinātu lietotājus ar vietējām kultūras tradīcijām un objektiem.

Lielisks digitālās stāstniecības piemērs, izmantojot interaktīvās spēļu aplikācijas, ir atrodams Āraišos, Latvijā. Tur interaktīvā spēle “Āraišu Leģendas” tika izstrādāta kā tūrisma produkts, izmantojot spēļu aplikāciju Actionbound. Lietotne, kas pieejama bezmaksas lejupielādei, vadīja spēlētājus pa karti, kurā bija atzīmētas kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas, katra saistīta ar vietējām leģendām. Katrā pieturvietā lietotāji klausījās stāstus, skatījās vizuālo saturu un atbildēja uz jautājumiem, kas padziļināja viņu izpratni par reģiona mantojumu. Šis interaktīvais formāts ne tikai izglītoja apmeklētājus izklaidējošā veidā, bet arī veicināja reģiona izpēti, padarot tūrismu pievilcīgāku, atspoguļojot nemateriālo kultūras mantojumu.

Pašnovērtēšanas rīki

Pašrefleksijas jautājumi

Q1

Padomājiet par kādu tradīciju, paražu vai vietējo prasmi savā reģionā. Kā ar to varētu dalīties ar tūristiem, vienlaikus respektējot kultūras integritāti?

Q2

Vai digitālais stāstniecības veids būtu efektīvs šajā gadījumā? Kāpēc vai kāpēc ne?

Q3

Kādi ir potenciālie riski, popularizējot nemateriālo kultūras mantojumu ar tūrisma palīdzību? Kā tos var mazināt?

Q4

Jūsuprāt, kā varam līdzsvarot tūrisma attīstību ar vietējo tradīciju aizsardzību?

Q5

Kā radošums un inovācijas var uzlabot lauku tūrisma pieredzi?

Q6

Nosauciet kultūras tūrisma iniciatīvu (no moduļa vai citur), kas jūs iedvesmojusi. Kas to padarīja veiksmīgu?

Pašnovērtēšanas tests

Atsauces

Brundtland, G.H. (1987). Report of the World Commission on Environment and Development: Our Common Future.

Ioan-Franc, V., Istoc, E.M. (2007). Cultural Tourism and Sustainable Development.

Colucci, M., Palermo, A., Francini, A. (2015). The Sustainable Development of Rural Areas.

Jarábková, J., Hamada, M. (2012). Creativity and Rural Tourism.

Kim, S., Whitford, M., Arcodia, C. (2021). Development of Intangible Cultural Heritage as a Sustainable Tourism Resource: the Intangible Cultural Heritage Practitioners’ Perspectives.

López-Sanz, J.M., Penelas-Leguía, A., Gutiérrez-Rodríguez, P., Cuesta-Valiño, P. (2021). Rural Tourism and the Sustainable Development Goals. A Study of the Variables That Most Influence the Behavior of the Tourist .

Richards, G. (2020). Designing creative places: The role of creative tourism.

Richards, G. (2023). Cultural and Creative Tourism in Rural and Remote Areas.

Rosyadi, S., Haryanto, A., Kusuma, A.S., Fitrah, E. (2019). The Role of Creative Economy in Promoting Sustainable Rural Development.

UNESCO (2008). Towards Sustainable Strategies for Creative Tourism.

Wasela, K. (2023). The Role of Intangible Cultural Heritage in the Development of Cultural Tourism.

WTO (2005). Making Tourism More Sustainable – A Guide for Policy Makers.

 

Papildu informācijas avoti

Agenda 2030.

OECD Studies on Tourism “Tourism and the Creative Economy”

UNWTO, “Tourism and the Sustainable Development Goals – Journey to 2030”, Tourism and the Sustainable Development Goals – Journey to 2030

WTO, “ Tourism and Intangible Cultural Heritage”, Tourism and Intangible Cultural Heritage | World Tourism Organization

Agile Manifesto.

Skip to content