Modulis. 3.

Inovācijas un radošuma kultūras veicināšana

Kad kopienā tiek uzsākts projekts, sāk plūst idejas, rodas jautājumi, tiek izvirzīti mērķi un atklājas vajadzības. Laika gaitā visi šie elementi sāk savstarpēji saistīties, veidojot nozīmīgas saiknes, kas rada kopīgu mērķi. Un tad pienāk aizraujošais brīdis: ir laiks izlemt kā mēs to īstenosim un kādus līdzekļus izmantosim, lai to realizētu.

Šis modulis aicina jūs pārdomāt kā veicināt inovāciju kultūru, kas balstīta uz uzmanīgu klausīšanos, radošumu un vietējo zināšanu novērtēšanu. Tajā tiek izklāstīti teorētiskie pamati un praktiskie ceļi kā veicināt inovācijas gan kopienas, gan institucionālajā kontekstā, koncentrējoties uz strukturētu, pārredzamu un līdzdalības inovāciju telpu radīšanu. Modulis aplūko sadarbības metodoloģijas, līdzdalības pārvaldības praksi un digitālos rīkus, piemēram, Padlet, Miro, Trello un ClickUp, kas atbalsta ideju reģistrēšanu un uzraudzību. Tas arī ierosina izveidot fiziskas un virtuālas koprades telpas, stiprinot saites, piederības sajūtu un kolektīvo rīcību. Moduļa beigās jūs tiksiet aicināti iztēloties un izstrādāt inovatīvas darbības kopā ar savu kopienu, respektējot teritoriju, nemateriālo kultūras mantojumu un sadarbības vērtības.

att. 1. Folgarosa vai Portugāles Tautas Mākslas Muzejs, Folgarosas kolektīvās performances izpildījums un atklāšana. Avots: Gil de Lemos, museunaaldeia.pt/obras/folgarosa-vai-ao-museu-de-arte-popular-portuguesa

Nodaļas

Ievads

Šajā modulī tiek iepazīstināts ar stratēģijām, kas veicina inovāciju kultūru lauku kopienās, izmantojot uzmanīgu klausīšanos, radošumu un vietējo zināšanu novērtēšanu. Tajā tiek prezentēti digitālie rīki un līdzdalības metodes, kas var atbalstīt šo procesu, kā arī iedvesmojošs gadījumu pētījums. Moduļa beigās jums vajadzētu justies motivētiem attīstīt inovatīvas un ilgtspējīgas darbības savā kopienā.
Pāriet uz nodaļu

Inovāciju un radošuma kultūra

Šajā nodaļā mēs apskatīsim inovācijas kultūras veicināšanas jēdzienus un nozīmi kopienas kontekstā. Inovācija neaprobežojas ar tehnoloģijām un jaunām tendencēm, bet rodas no uzmanīgas klausīšanās, eksperimentēšanas un vietējo zināšanu atzīšanas. Jūs tiksiet aicināti izpētīt radošo potenciālu savā kopienā un saprast inovāciju kā kolektīvu, sadarbības praksi, kas ir dziļi iesakņojusies teritorijā.
Pāriet uz nodaļu

Inovatīvas telpas organizēšana kopienā

Šajā nodaļā jūs tiekat aicināti pārdomāt, kā radīt vietas — fiziskas vai digitālas, kas veicina inovāciju rašanos. Šīs vietas ir ne tikai infrastruktūra, tās prasa klausīšanos, uzticēšanos un iekļaušanu. Modulī tiks apspriestas stratēģijas, kā pārveidot ikdienas vidi par vietu radošām un līdzdalības tikšanās reizēm. Te tiks prezentēts arī priekšlikums izveidot inovāciju nodaļu iestādēs kā veidu, kā institucionalizēt inovatīvas prakses un veicināt strukturētu, uz sadarbību vērstu un ilgtspējīgu līdzdalību.
Pāriet uz nodaļu

Metodes kolektīvās inovācijas veicināšanai

Šajā nodaļā jūs iepazīsiet līdzdalības metodoloģijas, kas palīdz pārvērst idejas darbībā. Tādi rīki kā dizaina domāšana, empātijas kartes un koprades darbnīcas tiek piedāvāti kā veidi, kā veicināt sadarbību un kolektīvu risinājumu izstrādi. Mēs apskatīsim, kā šīs metodes pielāgot katras kopienas situācijai, respektējot vietējās zināšanas un praksi.
Pāriet uz nodaļu

Digitālie rīki un inovāciju platformas

Šajā nodaļā tiek prezentēti digitālie rīki, kas atbalsta inovatīvu projektu organizēšanu, uzraudzību un sadarbību. Izceltie resursi ietver Padlet, Miro, Trello un ClickUp, kas ir noderīgi ideju reģistrēšanai, darbību plānošanai un kolektīvās līdzdalības veicināšanai. Tāpat tiek izpētīta inovāciju departamenta stratēģiskā loma šo procesu veidošanā, nodrošinot, ka priekšlikumi netiek zaudēti, bet tiek attīsti ar kopīgu atbildību. Tehnoloģiju izmantošana jāpielāgo vietējiem apstākļiem un vienmēr jākalpo iekļaušanai, aktīvai klausīšanai un kopīgai radīšanai.
Pāriet uz nodaļu

Ilgtspēja, sadarbība un praktiskais pielietojums

Šajā nodaļā pārrunāts, kā padarīt inovācijas iespējamas un ilgtspējīgas. Šeit ilgtspējība neaprobežojas ar apzinātu resursu izmantošanu, bet ietver arī cilvēku uzklausīšanu, vietējo zināšanu respektēšanu un risinājumu radīšanu, kas ir saprotami teritorijas iedzīvotājiem. Sadarbība starp dažādiem sociālajiem dalībniekiem tiek uzskatīta par galveno elementu, lai idejas pārvērstu pastāvīgā praksē.
Pāriet uz nodaļu

Praktiskie piemēri

Šajā sadaļā mēs izpētīsim divus gadījumu pētījumus, kas perfekti atspoguļo šajā modulī aplūkoto saturu. Ar to palīdzību mēs atklāsim divus veiksmīgus inovācijas un radošuma piemērus konkrētos sociālos kontekstos: “Muzejs ciematā” projektu no Portugāles un Concomitentes no Spānijas.

“Muzejs ciematā”, Portugāle

att. 3. Grande-Encontro, komandas uzvedums. Avots: Gil de Lemos

Portugālē īstenotais projekts “Muzejs ciematā” ilustrē kā pilsētu muzeji var sazināties ar lauku kopienām. Iniciatīva sākās ar provokatīvu jautājumu: kas notiktu, ja muzejs nāktu pie cilvēkiem? No šīs aktīvās klausīšanās brīža radās darbnīcas, sarunu pulciņi un mākslas darbnīcas, kas sakņojās vietējās atmiņās, sajūtās un zināšanās.

Tā vietā, lai piedāvātu iepriekš sagatavotu saturu, projekts darbojas kā starpnieks starp institūcijām un teritorijām, veicinot horizontālu domapmaiņu un veido savstarpējas uzticēšanās attiecības. Saskaņā ar ideju par “līdzdalības muzeoloģisko inovāciju” (Eid Camp; Forstrom, 2021), tas atkāpjas no kultūras prakses augšupējās loģikas un pieņem līdzautorību.

“Muzejs ciematā” parāda, ka inovācija var būt vienkārša: klausīties, uztvert un radīt ar to, kas jau ir pieejams. Tas ir spēcīgs piemērs tam, kā inovācijas kultūra var rasties no mīlestības, dziļas klausīšanās un patiesas sadarbības ar kopienām.

Pāriet uz gadījuma izpēti
Tīmekļa vietne

Concomitentes, Spānija

att. 4. Futurefarmers kā mākslinieki, kas izvēlēti „Piena stāsti”. Avots: Ana Escariz Pérez y Ana Moure Rosende

Concomitantes ir daļa no Eiropas organizāciju tīkla, kas veicina un finansē kopienu projektus, kuri savieno kopienu, pilsētu vai pilsonisko grupu ar māksliniekiem, lai īstenotu idejas, kas vienmēr atbilst šīs grupas vajadzībām un mērķiem.

Šis projekts skaidri parāda, kā attīstīt novatoriskas iniciatīvas, kuras vada radošums.

Tīmekļa vietne

Pašnovērtēšanas rīki

Pašrefleksijas jautājumi

Q1

Padomājiet par telpām ap jums, kas veicina inovāciju un radošumu

Q2

Vai esat kādreiz domājuši, no kurienes nāk idejas, kas patiesi maina sabiedrību?

Q3

Vai esat kādreiz piedalījies vienkāršā grupas sarunā, kas radīja spēcīgu ideju?

Q4

Kā mēs varam nodrošināt, ka novatoriska ideja netiek pazaudēta ceļā?

Q5

Kā mēs varam veicināt inovāciju kultūru kopienā?

Pašnovērtēšanas tests

Atsauces

Barbier, R. (1998). A escuta sensível na abordagem transversal. In J. Barbosa (Ed.), Multirreferencialidade nas ciências e na educação (pp. 168–199). UFSCar.

Chesbrough, H. (2003). Open Innovation: The new imperative for creating and profiting from technology. Harvard Business School Press.

Demo, P. (2021). Educar pela pesquisa (10th ed.). Editora Autores Associados.

Eid, H., & Forstrom, M. (Eds.). (2021). Museum innovation: Building more equitable, relevant and impactful museums. Routledge, Taylor & Francis Group.

Freire, P. (2005). Pedagogy of the oppressed (30th Anniversary Ed., M. B. Ramos, Trans.). Bloomsbury Publishing.

Lambert, J., & Hessler, B. (2018). Digital storytelling: Capturing lives, creating community (5th ed.). Routledge.

Ostrom, E. (2012). Governing the commons: The evolution of institutions for collective action. Cambridge University Press.

Primo, J., & Moutinho, M. C. (Eds.). (2021). Teoria e prática da Sociomuseologia. Departamento de Museologia, Universidade Lusófona de Humanidades e Tecnologias. Tenório, F. G. (1998). Gestão social: Uma perspectiva conceitual. Revista de Administração Pública, 32(5), 7–23.

 

Papildu avoti

museunaaldeia.pt

concomitentes.org

nouveauxcommanditaires.eu

neueauftraggeber.de

atitolo.it

Skip to content